9. Sītivaggo

1. Sītibhāvasuttaṃ

85. ‘‘Chahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātuṃ. Katamehi chahi [visuddhi. 1.64 ādayo vitthāro]? Idha, bhikkhave, bhikkhu yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ na niggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ na paggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ na sampahaṃseti, yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ na ajjhupekkhati, hīnādhimuttiko ca hoti, sakkāyābhirato ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātuṃ.

‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātuṃ. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti, yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati, paṇītādhimuttiko ca hoti, nibbānābhirato ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātu’’nti. Paṭhamaṃ.

2. Āvaraṇasuttaṃ

86. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi chahi ? Kammāvaraṇatāya samannāgato hoti, kilesāvaraṇatāya samannāgato hoti, vipākāvaraṇatāya samannāgato hoti, assaddho ca hoti, acchandiko ca, duppañño ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.

‘‘Chahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi chahi? Na kammāvaraṇatāya samannāgato hoti, na kilesāvaraṇatāya samannāgato hoti, na vipākāvaraṇatāya samannāgato hoti, saddho ca hoti, chandiko ca, paññavā ca. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta’’nti. Dutiyaṃ.

3. Voropitasuttaṃ

87. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi chahi? Mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṃ [arahā (syā. kaṃ.), arahanto (ka.)] jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṃ uppāditaṃ hoti, saṅgho bhinno hoti, duppañño hoti jaḷo eḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.

‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi chahi? Na mātā jīvitā voropitā hoti, na pitā jīvitā voropito hoti, na arahaṃ jīvitā voropito hoti, na tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṃ uppāditaṃ hoti, na saṅgho bhinno hoti, paññavā hoti ajaḷo aneḷamūgo. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta’’nti. Tatiyaṃ.

4. Sussūsatisuttaṃ



我来 完整直译这段巴利文经文:
9. 清凉品
1. 清凉境界经
"诸比丘,具足六法的比丘不能证得无上清凉境界。是哪六法?在此,诸比丘,当应该抑制心的时候他不抑制心,当应该提升心的时候他不提升心,当应该令心欢喜的时候他不令心欢喜,当应该保持心平舍的时候他不保持心平舍,而且倾向低劣,乐着有身。诸比丘,具足这六法的比丘不能证得无上清凉境界。
"诸比丘,具足六法的比丘能够证得无上清凉境界。是哪六法?在此,诸比丘,当应该抑制心的时候他抑制心,当应该提升心的时候他提升心,当应该令心欢喜的时候他令心欢喜,当应该保持心平舍的时候他保持心平舍,而且倾向殊胜,乐着涅槃。诸比丘,具足这六法的比丘能够证得无上清凉境界。"第一。
2. 遮蔽经
"诸比丘,具足六法的人即使听闻正法也不能悟入善法正性。是哪六法?具足业障,具足烦恼障,具足果报障,而且无信,无欲,愚钝。诸比丘,具足这六法的人即使听闻正法也不能悟入善法正性。
"诸比丘,具足六法的人听闻正法能够悟入善法正性。是哪六法?不具足业障,不具足烦恼障,不具足果报障,而且有信,有欲,有慧。诸比丘,具足这六法的人听闻正法能够悟入善法正性。"第二。
3. 夺命经
"诸比丘,具足六法的人即使听闻正法也不能悟入善法正性。是哪六法?杀害母亲,杀害父亲,杀害阿罗汉,恶意对如来出血,分裂僧团,愚钝迟钝。诸比丘,具足这六法的人即使听闻正法也不能悟入善法正性。
"诸比丘,具足六法的人听闻正法能够悟入善法正性。是哪六法?不杀害母亲,不杀害父亲,不杀害阿罗汉,不恶意对如来出血,不分裂僧团,有慧非愚钝。诸比丘,具足这六法的人听闻正法能够悟入善法正性。"第三。
4. 乐闻经

88. ‘‘Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi chahi? Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti [upaṭṭhapeti (sī. syā. kaṃ. pī.)], anatthaṃ gaṇhāti, atthaṃ riñcati, ananulomikāya khantiyā samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇantopi saddhammaṃ abhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ.

‘‘Chahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Katamehi chahi? Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne sussūsati, sotaṃ odahati, aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, atthaṃ gaṇhāti, anatthaṃ riñcati, anulomikāya khantiyā samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato suṇanto saddhammaṃ bhabbo niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta’’nti. Catutthaṃ.

5. Appahāyasuttaṃ

89. ‘‘Cha , bhikkhave, dhamme appahāya abhabbo diṭṭhisampadaṃ sacchikātuṃ. Katame cha? Sakkāyadiṭṭhiṃ, vicikicchaṃ, sīlabbataparāmāsaṃ, apāyagamanīyaṃ rāgaṃ, apāyagamanīyaṃ dosaṃ, apāyagamanīyaṃ mohaṃ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme appahāya abhabbo diṭṭhisampadaṃ sacchikātuṃ.

‘‘Cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo diṭṭhisampadaṃ sacchikātuṃ. Katame cha? Sakkāyadiṭṭhiṃ, vicikicchaṃ, sīlabbataparāmāsaṃ, apāyagamanīyaṃ rāgaṃ, apāyagamanīyaṃ dosaṃ, apāyagamanīyaṃ mohaṃ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme pahāya bhabbo diṭṭhisampadaṃ sacchikātu’’nti. Pañcamaṃ.

6. Pahīnasuttaṃ

90. ‘‘Chayime , bhikkhave, dhammā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā. Katame cha? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, apāyagamanīyo rāgo, apāyagamanīyo doso, apāyagamanīyo moho. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā diṭṭhisampannassa puggalassa pahīnā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Abhabbasuttaṃ

91. ‘‘Cha , bhikkhave, dhamme abhabbo diṭṭhisampanno puggalo uppādetuṃ . Katame cha? Sakkāyadiṭṭhiṃ, vicikicchaṃ, sīlabbataparāmāsaṃ, apāyagamanīyaṃ rāgaṃ, apāyagamanīyaṃ dosaṃ, apāyagamanīyaṃ mohaṃ. Ime kho, bhikkhave, cha dhamme abhabbo diṭṭhisampanno puggalo uppādetu’’nti. Sattamaṃ.

8. Paṭhamaabhabbaṭṭhānasuttaṃ

92. ‘‘Chayimāni, bhikkhave, abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha? Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo satthari agāravo viharituṃ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo dhamme agāravo viharituṃ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo saṅghe agāravo viharituṃ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sikkhāya agāravo viharituṃ appatisso, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo anāgamanīyaṃ vatthuṃ paccāgantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbattetuṃ. Imāni kho, bhikkhave, cha abhabbaṭṭhānānī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dutiyaabhabbaṭṭhānasuttaṃ

93. ‘‘Chayimāni, bhikkhave, abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha? Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci [kiñci (ka.) vibha. 809; ma. ni. 3.127] saṅkhāraṃ niccato upagantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ sukhato upagantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṃ attato upagantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo ānantariyaṃ kammaṃ [ānantariyakammaṃ (sī.), anantariyakammaṃ (syā. pī.) a. ni. 4.162 passitabbaṃ] kātuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo kotūhalamaṅgalena suddhiṃ paccāgantuṃ , abhabbo diṭṭhisampanno puggalo ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesituṃ. Imāni kho, bhikkhave, cha abhabbaṭṭhānānī’’ti. Navamaṃ.

10. Tatiyaabhabbaṭṭhānasuttaṃ

94. ‘‘Chayimāni, bhikkhave, abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha? Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā voropetuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo pitaraṃ jīvitā voropetuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo arahantaṃ jīvitā voropetuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṃ uppādetuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindituṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddisituṃ. Imāni kho, bhikkhave, cha abhabbaṭṭhānānī’’ti. Dasamaṃ.



"诸比丘,具足六法的人即使听闻正法也不能悟入善法性。是哪六法?当如来所说的法律被宣说时,他不乐闻,不倾耳,不以心专注,取非义,舍弃义理,具足不随顺的忍耐。诸比丘,具足这六法的人即使听闻正法也不能悟入善法性。
"诸比丘,具足六法的人听闻正法能够悟入善法性。是哪六法?当如来所说的法律被宣说时,他乐闻,倾耳,以心专注,取义理,舍弃非义,具足随顺的忍耐。诸比丘,具足这六法的人听闻正法能够悟入善法性。"第四。
5. 未断经
"诸比丘,不断除六法则不能证得见圆满。是哪六法?有身见、疑惑、戒禁取见、导向恶趣的贪、导向恶趣的瞋、导向恶趣的痴。诸比丘,不断除这六法则不能证得见圆满。
"诸比丘,断除六法则能够证得见圆满。是哪六法?有身见、疑惑、戒禁取见、导向恶趣的贪、导向恶趣的瞋、导向恶趣的痴。诸比丘,断除这六法则能够证得见圆满。"第五。
6. 已断经
"诸比丘,具足见圆满的人已断除这六法。是哪六法?有身见、疑惑、戒禁取见、导向恶趣的贪、导向恶趣的瞋、导向恶趣的痴。诸比丘,具足见圆满的人已断除这六法。"第六。
7. 不能经
"诸比丘,具足见圆满的人不能生起这六法。是哪六法?有身见、疑惑、戒禁取见、导向恶趣的贪、导向恶趣的瞋、导向恶趣的痴。诸比丘,具足见圆满的人不能生起这六法。"第七。
8. 第一不能处经
"诸比丘,这些是六种不能处。是哪六种?具足见圆满的人不能对导师无恭敬而住,具足见圆满的人不能对法无恭敬而住,具足见圆满的人不能对僧团无恭敬而住,具足见圆满的人不能对学处无恭敬而住,具足见圆满的人不能返回不应返回之事,具足见圆满的人不能生起第八有。诸比丘,这些是六种不能处。"第八。
9. 第二不能处经
"诸比丘,这些是六种不能处。是哪六种?具足见圆满的人不能将任何行视为常,具足见圆满的人不能将任何行视为乐,具足见圆满的人不能将任何法视为我,具足见圆满的人不能造作无间业,具足见圆满的人不能返回以吉祥仪式为清净,具足见圆满的人不能在此之外寻求应供者。诸比丘,这些是六种不能处。"第九。
10. 第三不能处经
"诸比丘,这些是六种不能处。是哪六种?具足见圆满的人不能杀害母亲,具足见圆满的人不能杀害父亲,具足见圆满的人不能杀害阿罗汉,具足见圆满的人不能恶意对如来出血,具足见圆满的人不能分裂僧团,具足见圆满的人不能指认其他导师。诸比丘,这些是六种不能处。"第十。

11. Catutthaabhabbaṭṭhānasuttaṃ



11. 第四不能处经
[注:这里原文只有标题而没有经文内容,所以我也只翻译标题。]


95. ‘‘Chayimāni , bhikkhave, abhabbaṭṭhānāni. Katamāni cha? Abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paccāgantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo paraṃkataṃ [parakataṃ (sī. syā.)] sukhadukkhaṃ paccāgantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ paccāgantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo asayaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paccāgantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paccāgantuṃ, abhabbo diṭṭhisampanno puggalo asayaṃkārañca aparaṃkārañca adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paccāgantuṃ. Taṃ kissa hetu? Tathā hissa, bhikkhave, diṭṭhisampannassa puggalassa hetu ca sudiṭṭho hetusamuppannā ca dhammā. Imāni kho, bhikkhave, cha abhabbaṭṭhānānī’’ti. Ekādasamaṃ.

Sītivaggo navamo. [catuttho (syā. ka.)]

Tassuddānaṃ –

Sītibhāvaṃ āvaraṇaṃ, voropitā sussūsati;

Appahāya pahīnābhabbo, taṭṭhānā caturopi cāti.

"诸比丘,这些是六种不能处。是哪六种?具足见圆满的人不能返回'苦乐是自作'的见解,具足见圆满的人不能返回'苦乐是他作'的见解,具足见圆满的人不能返回'苦乐是自作和他作'的见解,具足见圆满的人不能返回'苦乐非自作而是偶然生起'的见解,具足见圆满的人不能返回'苦乐非他作而是偶然生起'的见解,具足见圆满的人不能返回'苦乐非自作非他作而是偶然生起'的见解。这是什么原因?诸比丘,因为具足见圆满的人已经善见因,也已善见从因所生的诸法。诸比丘,这些是六种不能处。"第十一。
清凉品第九
其摄颂：
清凉与遮蔽，夺命及乐闻，
未断与已断不能，四种处所成。

